Ministru kabinets februāra izskaņā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz būtiski samazināt darījumu skaitu ar skaidru naudu.
Autore: biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes prodekāne Ieva Bruksle
Paredzams, ka likuma grozījumi stāsies spēkā šogad maijā, bet pirms tam likumprojektam jāgūst atbalsts Saeimā. Šajā laikā ideja daļā sabiedrības jau tikusi nodēvēta par banku lobiju uzvaru, kas ļaus tām gūt papildus peļņu.
Skaidras naudas darījumu samazināšana ir loģisks solis digitalizācijas laikmetā, turklāt Latvija nav ne pirmā, ne pēdējā valsts, kurā notiek šādi procesi.
Zviedri plāno ieviest e-kronas
Šobrīd pasaule kļūst aizvien digitālāka un pārmaiņas skar arī norēķinu jomu. Domāju, ka mūsu ikdienā ienāks aizvien vairāk šādu risinājumu, ne tikai bankas pārskaitījumi, un ar to ir jārēķinās.
Šādas izmaiņas neskar tikai Latviju, daudzviet pasaulē tā jau ir ierasta prakse, turklāt virkne valstu ir gājušas vēl tālāk.
Zviedrijas centrālā banka “Riksbank” šogad plāno sākt pilotprojektu ar mērķi izstrādāt elektronisko valūtu.
Proti, lietošanai gatavu e-kronu, ko nākotnē varētu laist apgrozībā, ja tiktu pieņemts attiecīgs lēmums. Projekta autori plāno izstrādāt e-kronas, ko varēs augšuplādēt mobilajā aplikācijā vai īpašā maksājumu kartē.
Zviedrija pēdējo gadu laikā cenšas būtiski samazināt skaidras naudas izmantošanu norēķinos un rezultāti liecina, ka mērķis tiek sasniegts – kredītkartes un debetkartes Zviedrijā šobrīd ir izplatītākais norēķinu veids, savukārt mobilie maksājumi ir tikpat populāri kā skaidra nauda.
Nākotnē bezskaidras naudas darījumu apjomi tikai pieaugs
Nenoliedzami, samazinot skaidras naudas norēķinus, palielinās arī kontroles mehānismu iespējas, kas visiem procesiem liek kļūt caurspīdīgākiem. Ja runājam par summām, sākot no kurām ierobežojumi stāsies spēkā, tad gribētos uzsvērt, ka tās nav mazas.
Patlaban likumā paredzēts aizliegums veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās – ministrija ir rosinājusi šo summu samazināt līdz 3000 eiro, lai sekmētu ēnu ekonomikas apkarošanu.
Lasi arī: Šī ģimene labi apmaksāta Rīgas darba vietā izvēlējās audzēt zemenes Talsu novadā un to nenožēlo
Tāpat likuma grozījumi paredz, ka fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus un transportlīdzekļu atsavināšanas darījumus, kuru summa pārsniedz 1500 eiro.
Attīstoties bezskaidras naudas norēķiniem visā pasaulē, Latvijā nākotnē šī summa varētu tikt vēl vairāk samazināta.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk